badagalis
badagalis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | badagalis | badagaļi |
Ģen. | badagaļa | badagaļu |
Dat. | badagalim | badagaļiem |
Akuz. | badagali | badagaļus |
Lok. | badagalī | badagaļos |
Pastāvīgi izsalcis, izbadējies cilvēks vai dzīvnieks; rīma, negausis.
Avoti: LivP