badacūka
badacūka sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārds, nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | badacūka | badacūkas |
Ģen. | badacūkas | badacūku |
Dat. | badacūkai | badacūkām |
Akuz. | badacūku | badacūkas |
Lok. | badacūkā | badacūkās |
Pastāvīgi izsalcis, izbadējies cilvēks vai dzīvnieks.
Avoti: LivP