badacūka
badacūka sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārds, nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | badacūka | badacūkas |
| Ģen. | badacūkas | badacūku |
| Dat. | badacūkai | badacūkām |
| Akuz. | badacūku | badacūkas |
| Lok. | badacūkā | badacūkās |
Pastāvīgi izsalcis, izbadējies cilvēks vai dzīvnieks.
Avoti: LivP