badagalis
badagalis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | badagalis | badagaļi |
| Ģen. | badagaļa | badagaļu |
| Dat. | badagalim | badagaļiem |
| Akuz. | badagali | badagaļus |
| Lok. | badagalī | badagaļos |
Pastāvīgi izsalcis, izbadējies cilvēks vai dzīvnieks; rīma, negausis.
Avoti: LivP