gūguris
gūguris vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gūguris | gūguri |
| Ģen. | gūgura | gūguru |
| Dat. | gūgurim | gūguriem |
| Akuz. | gūguri | gūgurus |
| Lok. | gūgurī | gūguros |
Lēns, neuzņēmīgs cilvēks.
Avoti: KV