guģēties
guģēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārdsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | guģējos | guģējamies | guģējos | guģējāmies | guģēšos | guģēsimies |
| 2. pers. | guģējies | guģējaties | guģējies | guģējāties | guģēsies | guģēsieties, guģēsities |
| 3. pers. | guģējas | guģējās | guģēsies | |||
Pavēles izteiksme: guģējies (vsk. 2. pers.), guģējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: guģējoties (tag.), guģēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: guģētos
Vajadzības izteiksme: jāguģējas
Ļodzīties, gāzelēties.
Avoti: KV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Saimnieks vēl neko tamdēļ neguģējās, bet saimniece varēja dienu mūžu nogremsties, nobēdāties.
- Savās nedienās vecīši dienu mūžu guģējušies : " Kaut jel mums bērniņš būtu, kas aptecētu un apgādātu!"
- Savās nedienās vecīši dienu mūžu guģējušies: " Kaut jele mums bērniņš būtu, kas aptecētu un apgādātu!"