guģis
guģis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | guģis | guģi |
| Ģen. | guģa | guģu |
| Dat. | guģim | guģiem |
| Akuz. | guģi | guģus |
| Lok. | guģī | guģos |
Savienojumā "mantas guģis" – mantrausīgs, alkatīgs cilvēks.
Avoti: ME