trusnis2
trusnis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | trusnis | trušņi |
| Ģen. | trušņa | trušņu |
| Dat. | trusnim | trušņiem |
| Akuz. | trusni | trušņus |
| Lok. | trusnī | trušņos |
Resnis (par cilvēku); smags, brangs bērns.
Avoti: LE