brīvkungs
brīvkungs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | brīvkungs | brīvkungi |
Ģen. | brīvkunga | brīvkungu |
Dat. | brīvkungam | brīvkungiem |
Akuz. | brīvkungu | brīvkungus |
Lok. | brīvkungā | brīvkungos |
Feodālās aristokrātijas zemākais tituls Vācijā no 11. gs.; dižciltīga vācu muižnieka tituls viduslaiku beigās, pēc ranga zemāks par firstu un grāfu; 18. gs. Krievijas cars Pēteris I ieviesa šo titulu arī Igaunijas un Vidzemes muižniecībai; Francijā un Anglījā šim titulam atbilda barona tituls; cilvēks, kam ir šāds tituls.
Avoti: LLVV, LE1
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēterim Brīvkungam fon Firstenbergam ( Dr.Peter Freiherr von Fürstenberg).
- Runa esot par brīvkungu Ludvigu Tannu, karalienes mātes Marijas adjutantu.
- Studentu atmiņās brīvkungs raksturots gluži citādi nekā iepriekš citētā vecās vidzemnieces vērtējumā.
- Tas ir 1720. gadā dzimušais brīvkungs Hieronīms Kārlis Minhauzens.
- Slavenā brīvkunga brīnišķie un dēkainie piedzīvojumi.