sarkanvaidzis
sarkanvaidzis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sarkanvaidzis | sarkanvaidži |
| Ģen. | sarkanvaidža | sarkanvaidžu |
| Dat. | sarkanvaidzim | sarkanvaidžiem |
| Akuz. | sarkanvaidzi | sarkanvaidžus |
| Lok. | sarkanvaidzī | sarkanvaidžos |
sarkanvaidze sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sarkanvaidze | sarkanvaidzes |
| Ģen. | sarkanvaidzes | sarkanvaidžu |
| Dat. | sarkanvaidzei | sarkanvaidzēm |
| Akuz. | sarkanvaidzi | sarkanvaidzes |
| Lok. | sarkanvaidzē | sarkanvaidzēs |
1.Cilvēks ar sarkaniem vaigiem.
1.1.Tāds (cilvēks), kam ir sarkani vaigi.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Līgavainis atcerējās savu statusu: būdams galvastiesu mazāks, kādus trīs zirgspēkus vājāks ( Gena taču ir datorists, izaudzis uz krēsla pie datora, bet tas tur — sarkanvaidzis lauku puisis no Suvalkijas līdzenumiem), viņš brālēnam iešķīla tādu pļauku, ka tas aizlidoja līdz pat klēts durvīm.