eremīts
eremīts
Cilvēks, kas aiz reliģiskiem apsvērumiem dzīvo tālu no cilvēkiem un vairās no saskares ar tiem, vientuļnieks.
Avoti: SV69
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lai gan joprojām dzīvoju kā eremīts ( vientuļnieks), kļuvu par misionāru.
- Ap 1035. gadu kļuvis par eremītu un apmeties uz dzīvi Fonteavelanā, Apenīnu kalnos.
- Voldemāra Irbes tēlā izpaužas eremīta arhetips.
- eremīti!)
- Tā viņš nodzīvoja vairāk nekā nedēļu – pilnīgā eremīta režīmā, četrās Prancāna zīmējumiem apkarinātās sienās, gulēdams ar drēbēm mugurā un apaviem kājās.