žultsbeka
žultsbeka sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | žultsbeka | žultsbekas |
| Ģen. | žultsbekas | žultsbeku |
| Dat. | žultsbekai | žultsbekām |
| Akuz. | žultsbeku | žultsbekas |
| Lok. | žultsbekā | žultsbekās |
1.formā: daudzskaitlis Beku dzimtas ģints ("Tylopilus"), 19 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, sēne (beka) ar brūnu cepurīti, baltu vai viegli sārtu mīkstumu un ļoti rūgtu garšu.
Stabili vārdu savienojumiParastā žultsbeka.
- Parastā žultsbeka taksons — žultsbeku suga ("Tylopilus felleus"), neēdama, rūgta sēne ar brūnu cepurīti un bāliem vai sārtiem stobriņiem zem tās, apakšdaļā paresninātu kātiņu, uz kura ir tīklveida zīmējums
1.1.pārnestā nozīmē Dusmīgs, ļauns, arī ļaunatminīgs cilvēks.
Avoti: LLVV, LE1, MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tieši žultsbekas likšana uz pannas ir viena no biežākajām kļūdām.
- Tāpēc, ka jums pie ēdamajām sēnēm ir žultsbeka.
- Tāpat varat atšķirt žultsbeku no baravikas vai bērzubekas.
- Tāpat kā baraviku arī lāča beku jāuzmanās nesajaukt ar rūgto parasto žultsbeku, kuras mīkstums lauzumā un spiediena vietās nezilē.
- Tāpat pie neēdamām sēnēm pieskaita tādas, kuras satur rūgtas vai pretīgas vielas, piemēram, parastā žultsbeka, kas nav indīga, bet ir neēdfama sava rūgtuma dēļ.