kārkt | Tēzaurs

kārkt

Lietojuma biežums :

kārkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs

Locīšana

1.parasti formā: trešā persona Ķērkt (par dažiem putniem); par vārnas balsi.

2.apvidvārds Ķērcoši runāt.

3.lieto: reti Gārgt, čērkstēt (par cilvēku); atskanēt gārdzošam, čērkstošam troksnim (krūtīs).

Avoti: LLVV, NeV

Korpusa piemēri