pedants
pedants vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pedants | pedanti |
| Ģen. | pedanta | pedantu |
| Dat. | pedantam | pedantiem |
| Akuz. | pedantu | pedantus |
| Lok. | pedantā | pedantos |
pedante sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pedante | pedantes |
| Ģen. | pedantes | pedanšu |
| Dat. | pedantei | pedantēm |
| Akuz. | pedanti | pedantes |
| Lok. | pedantē | pedantēs |
Pedantisks cilvēks.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tas man pašai ir no tēta, jo viņš ir pedants.
- Varbūt tā nav pati labākā īpašība, bet esmu liels pedants.
- Redzat – es esmu zinātnieks, tādēļ, protams, esmu pedants
- Vienu dienu tu paliec pie sušķa, nākamo pie pedanta.
- Negribam būt pedanti, bet mūsu laikos it sevišķi jācenšas nezaudēt mums draudzīgo svešzemju uzticamību mūsu konsulārajai darbībai."