pedantisms
pedantisms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | pedantisms | pedantismi |
Ģen. | pedantisma | pedantismu |
Dat. | pedantismam | pedantismiem |
Akuz. | pedantismu | pedantismus |
Lok. | pedantismā | pedantismos |
Vispārināta īpašība → pedantisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; pedantiskums.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Gadu simti dzīvoti starp pedantismu un izlaidību.
- Kā vienu no Kristīnes raksturīgākajām īpašībām Anda min pedantismu. “
- Viesojoties ražotnē, novērojam, ka birojā jūtams vācu pedantisms un kārtība.
- Savukārt Paula izpelnās atzinību par vispusību, pedantismu, spēju nekad neko nenokavēt.
- Varētu domāt, ka Sofiju nedaudz kaitināja viņa vāciskais pedantisms un tieksme apnicīgi moralizēt.