pietumst
Lietojuma biežums :
pietumst 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | pietumstu | pietumstam | pietumsu | pietumsām | pietumsīšu | pietumsīsim |
2. pers. | pietumsti | pietumstat | pietumsi | pietumsāt | pietumsīsi | pietumsīsiet, pietumsīsit |
3. pers. | pietumst | pietumsa | pietumsīs |
Pavēles izteiksme: pietumsti (vsk. 2. pers.), pietumstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pietumstot (tag.), pietumsīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pietumstu
Vajadzības izteiksme: jāpietumst
1.parasti formā: trešā persona Kļūt tumšākam.
2.Kļūt drūmam (par cilvēku).
2.1.pārnestā nozīmē Par acīm, skatienu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ir miera un klusuma izjūta, un, kad pietumst, tad visas iespējamās meža skaņas ir dzirdamas, pie kurām Rīgā dzīvojošiem cilvēkiem ir jāpierod.
- Neaizmirstams vakars, sāk pietumst, ieslēdzas baznīcas āra gaismekļi, debesis šovakar ir noslēpumainas, daudz krāsu var tajās saskatīt, mašīnas rūkoņa, kāds uzticīgs brālis ir piegādājis jaunu bērzu kravu, kas veikli tiek celta pār žoga malu, un jau rīt tā tiks nomainīta vietās, kur pirmie bērzi jau nokalpojuši savu laiku, laiks dot vietu jaunajiem, gluži kā cilvēku paaudzes, kas nomaina viena otru.
- Sandra, 25 gadus veca simpātiska tumšmate, kā katru vakaru lēnā garā gāja caur pietumstošo Vecrīgu.
- Neviennozīmīgā dieve tomēr prata izlavīties ārā tajās naktīs, kad pietumsušais mēnesnīcas lukturis ierobežoja cietumsargu asredzību, bet pašai vajadzēja sasprindzināt visas maņas, paredzot gūstītāju manevrus.