pietupt
pietupt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pietupstu | pietupstam | pietupu | pietupām | pietupšu | pietupsim |
| 2. pers. | pietupsti | pietupstat | pietupi | pietupāt | pietupsi | pietupsiet, pietupsit |
| 3. pers. | pietupst | pietupa | pietups | |||
Pavēles izteiksme: pietupsti (vsk. 2. pers.), pietupstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pietupstot (tag.), pietupšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pietuptu
Vajadzības izteiksme: jāpietupst
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Milda pietupa blakus, atbalstīdama muguru pret Jundas ceļiem.
- Ielēkuši kaimiņu dārzā, uz brīdi pietupstam.
- Mēs pietupstam uz mīlestības sliekšņa
- Mēs pietupstam mīlestības krastā
- Uzreiz iemetās būdā pēc savas medmāsas kastītes, tad, pietupusi blakus Zobgriezim, uzrotīja tam piedurkni, aplika gumijas žņaugu un profesionāli veica to, ko Līva reiz jau bija novērojusi, bēniņos slapstīdamās.