pietupties
pietupties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pietupstos | pietupstamies | pietupos | pietupāmies | pietupšos | pietupsimies |
| 2. pers. | pietupsties | pietupstaties | pietupies | pietupāties | pietupsies | pietupsieties, pietupsities |
| 3. pers. | pietupstas | pietupās | pietupsies | |||
Pavēles izteiksme: pietupsties (vsk. 2. pers.), pietupstieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pietupstoties (tag.), pietupšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pietuptos
Vajadzības izteiksme: jāpietupstas
Novietoties tupus stāvoklī; arī piesēsties1.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš mudīgi pietupstas, atlauž dažus apakšējos un atloka ruberoīda kārtu.
- – Viņš pietupās un ar pirkstu paklauvēja pa ceturto grābekļa zaru.
- Tu viņai esi nonācis gluži tuvu, pietupies, tad redzēsi.
- Andrejs jau sāka aizmirst Buciņa sāpīgo dunku un kā izaicinādams pietupās.
- Krist negribējās, jo zeme bija slapja, tāpēc es pietupos.