resnis
resnis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | resnis | rešņi |
Ģen. | rešņa | rešņu |
Dat. | resnim | rešņiem |
Akuz. | resni | rešņus |
Lok. | resnī | rešņos |
resne sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | resne | resnes |
Ģen. | resnes | rešņu |
Dat. | resnei | resnēm |
Akuz. | resni | resnes |
Lok. | resnē | resnēs |
reslis apvidvārds, hipotētisks vārds
Resns cilvēks vai dzīvnieks.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – ar plaukstu apslaukot nosprauslotās lūpas, vēlīgi piebilda resnis.
- Skaņdarbus atskaņojis un ierakstījis Liepājas Simfoniskais orķestris diriģenta Imanta Rešņa vadībā.
- V. Rešņa meita Dina Bauze bija atbraukusi no Valdlaučiem Ķekavas novadā.
- Jubileju māsas atzīmēs kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri un diriģentu Imantu Resni.
- Tas resnis dodas mājup, tātad ir pilns ar zeltu!