resnulis
resnulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | resnulis | resnuļi |
| Ģen. | resnuļa | resnuļu |
| Dat. | resnulim | resnuļiem |
| Akuz. | resnuli | resnuļus |
| Lok. | resnulī | resnuļos |
resnule sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | resnule | resnules |
| Ģen. | resnules | resnuļu |
| Dat. | resnulei | resnulēm |
| Akuz. | resnuli | resnules |
| Lok. | resnulē | resnulēs |
1.Resns cilvēks vai dzīvnieks; resnis.
2.formā: daudzskaitlis Skrejvaboļu dzimtas ģints ("Omophron"), >60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
Stabili vārdu savienojumiApaļais resnulis.
- Apaļais resnulis taksons — resnuļu ģints suga ("Omophron limbatum"), ķermenis īsi ovāls, brūngandzeltens ar zaļu zīmējumu virspusē, sastopams ūdenstilpju krastos smilšu sērēs vai starp sakaltušu dubļu plēksnēm, kur slēpjas pa dienu
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nindzjas un īsais resnulis vilka maskā no pārsteiguma pat palēcās gaisā!
- resnulis šņāca, un viņa balss tonis nemaldīgi pieauga panikas virzienā. “
- "Tas noteikti ir Resnuļa trešā brālis - ātri aizvediet viņu atpakaļ!"
- — resnulis nevērīgi atmeta ar roku, nezaudēdams līksmību.
- Izslējies resnulis cieši sāka skatīties uz viņiem, tad sirsnīgi saplaukšķināja tuklās plaukstas.