resnītis
resnītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | resnītis | resnīši |
| Ģen. | resnīša | resnīšu |
| Dat. | resnītim | resnīšiem |
| Akuz. | resnīti | resnīšus |
| Lok. | resnītī | resnīšos |
resnīte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | resnīte | resnītes |
| Ģen. | resnītes | resnīšu |
| Dat. | resnītei | resnītēm |
| Akuz. | resnīti | resnītes |
| Lok. | resnītē | resnītēs |
Resns (parasti maza auguma) cilvēks vai dzīvnieks.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Drošības labad viņi mani aizveda uz Latviju un atdeva kādam resnītim.
- Neredzēdams glābiņa, Kristers izmisumā belza resnītim ar pusatvērtajām džipa durvīm.
- Abi resnīši dzīvoja katrs savā Lielbritānijas pilsētas Aberistvītas galā un nebija pazīstami.
- Elīna Kukule piedalījās resnīšu šovā „ Dejo nost!”
- – pats sev jautāja resnītis, taču neko neatbildēja, tikai uzrēja melnajiem: