midzis1
midzis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | midzis | midži |
| Ģen. | midža | midžu |
| Dat. | midzim | midžiem |
| Akuz. | midzi | midžus |
| Lok. | midzī | midžos |
1.Dzīvnieka midzenis.
2.Miegacis – miegains cilvēks.
3.Gulta.
Avoti: LE
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 43. Sieviete, kas ir stāvoklī, nedrīkst mīzt cūku midzī, tad bērnam ir sari.