tīksme
tīksme sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | tīksme | tīksmes |
| Ģen. | tīksmes | tīksmju |
| Dat. | tīksmei | tīksmēm |
| Akuz. | tīksmi | tīksmes |
| Lok. | tīksmē | tīksmēs |
1.Emocionāls stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgas ļoti patīkamas izjūtas, dziļš apmierinājums.
1.1.Šāds emocionāls stāvoklis (dzīvniekam).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa smējās nedaudz piesmakušiem smiekliem, kas man lika tīksmē nodrebēt.
- Ārija lielā nogurumā, tomēr tīksmi pievērusi acis siltajā gaismā.
- Viņi abi izkāpa no mašīnas, un tētis tīksmi ieelpoja meža gaisu.
- Viņi tās respektē un ar tām darbojas gandrīz reliģiskā tīksmē/aizrautībā.
- Viņa plaksti aizvērās, salda tīksme un labsajūta ieaijāja pekaini līdz nākamajai dienai.