tireklis
tireklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | tireklis | tirekļi |
Ģen. | tirekļa | tirekļu |
Dat. | tireklim | tirekļiem |
Akuz. | tirekli | tirekļus |
Lok. | tireklī | tirekļos |
1.Tīmeklis.
2.Bailīgs cilvēks.
Avoti: SiV, SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Inesīte mani sauc par tirekli, jo nevaru mierā sabūt.