individuālists
individuālists vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | individuālists | individuālisti |
Ģen. | individuālista | individuālistu |
Dat. | individuālistam | individuālistiem |
Akuz. | individuālistu | individuālistus |
Lok. | individuālistā | individuālistos |
individuāliste sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | individuāliste | individuālistes |
Ģen. | individuālistes | individuālistu |
Dat. | individuālistei | individuālistēm |
Akuz. | individuālisti | individuālistes |
Lok. | individuālistē | individuālistēs |
1.Cilvēks, kas pauž individuālismu (1); cilvēks, kas norobežojas no sabiedrības.
2.Individuālisma (2) piekritējs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Taču mēs bijām mākslas individuālisti, un tas bija mūsu vājums.
- Viņš bija tāds diezgan lepns un pat augstprātīgs vīrs, liels individuālists.
- Pretēji jenotsunēniem lapsēni ir lielāki individuālisti un mēdz izklīst, kur kurais.
- Ja pēkšņi izzustu citi, individuālistu lielie dumpji taptu bezjēdzīgi.
- Individuālista ( I) perspektīvu raksturo vāja grupas saliedētība un sabiedrisko attiecību noteikumi.