plebejs
Lietojuma biežums :
plebejs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; vēsturisks
Locīšana
plebejiete sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Brīvais iedzīvotājs (senajā Romā), kuram sākumā nebija politisku tiesību pretstatā privileģētajam patricietim.
2.Cilvēks (sākot ar viduslaikiem), kas piederēja pie pilsētu trūcīgajiem iedzīvotājiem; zemas kārtas cilvēks.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri