gubiņš
gubiņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gubiņš | gubiņi |
| Ģen. | gubiņa | gubiņu |
| Dat. | gubiņam | gubiņiem |
| Akuz. | gubiņu | gubiņus |
| Lok. | gubiņā | gubiņos |
1.Maza auguma cilvēks.
2.Vecs cilvēks, kas staigā salīcis.
Avoti: KV, EH