grima
grima apvidvārds
Nelaipns, saīdzis cilvēks.
Avoti: KV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jo tajā pašā debesu pusē saule grima arī Saulkrastos, kur pagāja bērnības vasaras.
- Tas, ko es redzēju, – bet atzinos tikai vientulībā, tikai viens pats vannasistabā, raugoties spogulī un vairs neatpazīstot savu atspulgu – Elīna grima dziļi iekšā purvā, un man nebija spēka viņu izvilkt.
- Saule grima, izvagota sīkiem, tumšiem asinsvadiem, it kā suņa aci lēni slēgtu liels plaksts.
- Helēna grima guldzošajā skaņā, tomēr vēl dzirdēja skaidrus čukstus sev pie auss: " Mī-ļā mā-te, ej at-pa-kaļ sa-vā vie-ti-ņā, ti-nies zī-da la-ka-ti-ņā, ti-nies zel-ta rul-lī-tī, no-ve-lies kā o-zo-la blu-ķī-tis un du-si dū-nu spil-ven-ti-ņā...
- Saule grima, saule grima,