smulis
smulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | smulis | smuļi |
| Ģen. | smuļa | smuļu |
| Dat. | smulim | smuļiem |
| Akuz. | smuli | smuļus |
| Lok. | smulī | smuļos |
smule sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | smule | smules |
| Ģen. | smules | smuļu |
| Dat. | smulei | smulēm |
| Akuz. | smuli | smules |
| Lok. | smulē | smulēs |
Netīrīgs cilvēks; arī nevīža.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- "Man grūti noticēt, ka tā būtu tikai Smuļa iniciatīva.
- Pajautaaju Smulim cik man tas izmaksaas un kaadu laiku tas aizņems.
- Vienīgie Latvijas tiesu darbi grozās ap dažādām " smuļu lietām un Lembergiem utml tipiem.
- ar to, ka katrs smulis uzskatiija par savu pienaakumu piedirst manu teemu ar suudiem.
- Šoreiz, par labiem darbiem nopelnītā brīnumnūjiņa, Nezinīti, Podziņu un Smuli Raibulīti aizveda uz Saules pilsētu.