spriksts2
spriksts apvidvārds
Dzīvīgs, gudrs cilvēks, īpši šāds zēns.
Avoti: ME
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa ir īstas šampanieša sprikstis, kas šņācot spraucas garām korķim.
- Aleksandrs jūtas kā uz sprikstīm un beidzot pašā vakarā dodas meklēt ormani.
- Acis spīvas un tiešas, bet šoreiz bez ķircinošām sprikstīm.
- Viņš salika tās ugunskura sprikstīs, bet tā, lai neskartu liesmas.
- Brūns ar oranžu un baltas sprikstis pa vidu.