mīkstmēlis
mīkstmēlis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mīkstmēlis | mīkstmēļi |
| Ģen. | mīkstmēļa | mīkstmēļu |
| Dat. | mīkstmēlim | mīkstmēļiem |
| Akuz. | mīkstmēli | mīkstmēļus |
| Lok. | mīkstmēlī | mīkstmēļos |
mīkstmēle sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mīkstmēle | mīkstmēles |
| Ģen. | mīkstmēles | mīkstmēļu |
| Dat. | mīkstmēlei | mīkstmēlēm |
| Akuz. | mīkstmēli | mīkstmēles |
| Lok. | mīkstmēlē | mīkstmēlēs |
Cilvēks, kas runā iztapīgi, arī glaimojoši; runīgs cilvēks.
Avoti: LLVV