apnikums
apnikums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | apnikums | apnikumi |
| Ģen. | apnikuma | apnikumu |
| Dat. | apnikumam | apnikumiem |
| Akuz. | apnikumu | apnikumus |
| Lok. | apnikumā | apnikumos |
Psihisks stāvoklis, kas raksturīgs cilvēkam, kuram viss apnicis.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- gadā, plūdus Eiropā šobrīd- uzskaitījumu varētu turpināt līdz apnikumam.
- Varbūt precīzāk – pat ne vilšanās, bet apnikums ir bijis.
- “Viņi parādījās vēlāk par sauli, bet agrāk par apnikumu.
- Lomu spēles - ģimenes dzīves apnikuma vai spējas fantazēt rādītājs...
- Šie apnikuma brīži ir kā ēna, pēc kuras vieglāk ieraudzīt sauli.