apnīkt
apnīkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apnīkstu | apnīkstam | apnīku | apnīkām | apnīkšu | apnīksim |
| 2. pers. | apnīksti | apnīkstat | apnīki | apnīkāt | apnīksi | apnīksiet, apnīksit |
| 3. pers. | apnīkst | apnīka | apnīks | |||
Pavēles izteiksme: apnīksti (vsk. 2. pers.), apnīkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apnīkstot (tag.), apnīkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apnīktu
Vajadzības izteiksme: jāapnīkst
Nīkstot, slimojot novājināties vai aiziet bojā (par daudziem vai visiem augiem, maziem dzīvniekiem).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Braukšanas spēle bija laba, bet apnīka ātri.
- Tad es issijēmos nu ūzu dimzaka nazi ir atsidarīju ir parbraucu par zemi krustu ir pats domāju , kad mani ir daudz neprieteļu ienaidnieku apnīktu uzbrukt varētu
- Bet ja būtu Lieldienas un Ziemsvētki visu gadu, visās dienās, tas tev apnīktu un nebūtu labi.
- Saikam Nensija ātri apnīkt, un viņš ir gatavs izmantot viņas pakļāvību, lai sāktu ar viņu pelnīt naudu.
- /sarcasm Ā ja tas kko maina, tad varu piebilst ka nemēģinu nevienu aizstāvēt, vienkārši jau sāk apnīkt tavi teikumi.