kūvēt
kūvēt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds, intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kūvēju | kūvējam | kūvēju | kūvējām | kūvēšu | kūvēsim |
| 2. pers. | kūvē | kūvējat | kūvēji | kūvējāt | kūvēsi | kūvēsiet, kūvēsit |
| 3. pers. | kūvē | kūvēja | kūvēs | |||
Pavēles izteiksme: kūvē (vsk. 2. pers.), kūvējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kūvējot (tag.), kūvēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kūvētu
Vajadzības izteiksme: jākūvē
1.Skraidīt, lēkāt, parasti pēc ilgstošas uzturēšanās kūtī (par lauksaimniecības dzīvniekiem).
1.1.Draiskuļot, rotaļāties (par cilvēkiem).
2.Kņudēt, kniest.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet , tikko tas bija noticis , kad zirgs sāka spārdīties , slieties stāvu un kā traks pa pagalmu kūvēt
- Bet, tikko tas bija noticis, kad zirgs sāka spārdīties, slieties stāvu un kā traks pa pagalmu kūvēt.