kūvēties
kūvēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kūvējos | kūvējamies | kūvējos | kūvējāmies | kūvēšos | kūvēsimies |
| 2. pers. | kūvējies | kūvējaties | kūvējies | kūvējāties | kūvēsies | kūvēsieties, kūvēsities |
| 3. pers. | kūvējas | kūvējās | kūvēsies | |||
Pavēles izteiksme: kūvējies (vsk. 2. pers.), kūvējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kūvējoties (tag.), kūvēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kūvētos
Vajadzības izteiksme: jākūvējas
Draiskuļoties, rotaļāties citam ar citu (parasti par mājdzīvniekiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Plastmasas maisiņā viņa nesa tukšas pudeles, kuras bija salasījusi tuvējā parkā — zaļi ēnainā patvērumā, kur mēdza kūvēties dzērāji, klīstoši kranči un kaķi.