kuvērs
kuvērs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kuvērs | kuvēri |
| Ģen. | kuvēra | kuvēru |
| Dat. | kuvēram | kuvēriem |
| Akuz. | kuvēru | kuvērus |
| Lok. | kuvērā | kuvēros |
1.Galda piederumi vienai personai.
2.novecojis Segas pārvalks.
Avoti: SV69
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vectēvs liek mazdēlam meklēt savā istabā noslēptos naudas kuvērus, lai pārbaudītu, vai slēptuves nav par vienkāršām.
- Mazs, stingrs, estētiski noformēts kuvērs, aizrautīgi, vēl bērnišķīgi lieli un apaļi burti, atklāta naiva valoda bez ironijas vai sarkasma vinjetēm.
- Rakstāmgalda atvilktnē pa labi paliek viņa šokolādes plācentiņi – lieli, tumši, ar kristālcukura drumstalām virsū, no visiem kuvēriem izgrieztās pastmarkas, apēsto ābolu sēkliņas brūnā cigāru kastē.
- Kad es attaisīju dzelteno telegrammas kuvēri, es jau domāju, ka būs kaut kas negaidīts, bet nekad es nebūtu pēc visa šī ilgā, tumšā gada sagaidījis tādu noteiktu un labu vēsti.
- Tad Menšeus no papīru štabeļiem izvelk vienu lapu un rāda to Mērijai – bildē zīmēta istabene, kas vienā rokā tur paplāti ar vēstulēm, ar otru tikmēr vienu kuvēru pacēlusi pret gaismu, skatās tam cauri, vai var ko salasīt.