sakomplektēt
Lietojuma biežums :
sakomplektēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Izveidot (kā) komplektu; apvienot (ko) komplektā.
2.Izveidot (kolektīvu) no atsevišķiem cilvēkiem, kuriem ir kopīgs mērķis, uzdevums.
2.1.Apvienot kolektīvā (cilvēkus).
2.2.Izveidot (dzīvnieku) grupu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri