guģis
guģis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | guģis | guģi |
Ģen. | guģa | guģu |
Dat. | guģim | guģiem |
Akuz. | guģi | guģus |
Lok. | guģī | guģos |
Savienojumā "mantas guģis" – mantrausīgs, alkatīgs cilvēks.
Avoti: ME