piejaucēt
piejaucēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piejaucēju | piejaucējam | piejaucēju | piejaucējām | piejaucēšu | piejaucēsim |
| 2. pers. | piejaucē | piejaucējat | piejaucēji | piejaucējāt | piejaucēsi | piejaucēsiet, piejaucēsit |
| 3. pers. | piejaucē | piejaucēja | piejaucēs | |||
Pavēles izteiksme: piejaucē (vsk. 2. pers.), piejaucējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piejaucējot (tag.), piejaucēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piejaucētu
Vajadzības izteiksme: jāpiejaucē
Pieradināt (savvaļas dzīvnieku) pie cilvēka, pārveidot (savvaļas dzīvnieku) par mājdzīvnieku.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Par skanējuma un emocionālo jaudu, uzstāšanās nepiejaucētu atraisītību un neparedzamību.
- Te noteikti nebūtu tā visa, kas nu jau laukiem cieši piejaucējis
- Zilonis bija piejaucēts, bet laiku pa laikam tam uznāca agresijas lēkmes.
- Roka parāpās pa gūžu, noslīdēja un atkal atgriezās, piejaucējot viņu.
- Forši, ka ir pļaviņa ar daudzveidīgākiem putniem un augiem, piejaucētām govīm.