Cilvēka organisma audu, orgānu vai sistēmu anatomisks bojājums vai funkcionāls traucējums, kas radies fiziskas, ķīmiskas, bioloģiskas vai psihiskas iedarbības rezultātā.
Saistītās nozīmestrauma.
Sinonīmi
trauma1 — Bojājums (organisma audos, orgānos), kas radies kāda ārēja faktora iedarbības rezultātā.
ievainojums1 — Audu bojājums (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kas radies ārējas iedarbības rezultātā.
izmežģījums1 — Kaulu galu saskares pārtraukums (locītavā); locītavas kaulu galu saskares pārtraukums (kādā ķermeņa daļā).
lūzums1.1 — Daļējs vai pilnīgs (kaula) viengabalainības pārtraukums; šāds kaula viengabalainības pārtraukums (loceklī).
nobrāzums1 — Ādas virskārtas brūce, kas radusies, ķermeņa daļai skarot ko nelīdzenu, asu, cietu.
sasitums1 — Ievainojums, kas radies sitiena rezultātā un kas neizraisa ārēju asiņošanu.
sastiepums1joma: medicīna — Daļējs plīsums, arī sāpes (locekļa mīkstajos audos), kas rodas, ja pārāk strauji, stipri pastiepj locekli nepareizā virzienu.