Cilvēka organisma audu, orgānu vai sistēmu anatomisks bojājums vai funkcionāls traucējums, kas radies fiziskas, ķīmiskas, bioloģiskas vai psihiskas iedarbības rezultātā.
Saistītās nozīmestrauma, ievainojums.
Sinonīmi
trauma1 — Bojājums (organisma audos, orgānos), kas radies kāda ārēja faktora iedarbības rezultātā.
ievainojums1 — Audu bojājums (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kas radies ārējas iedarbības rezultātā.
savainojums1 — Audu, parasti stiprs, bojājums (organismā), kas radies ārējas iedarbības rezultātā.
sasitums1 — Ievainojums, kas radies sitiena rezultātā un kas neizraisa ārēju asiņošanu.
sastiepums1joma: medicīna — Daļējs plīsums, arī sāpes (locekļa mīkstajos audos), kas rodas, ja pārāk strauji, stipri pastiepj locekli nepareizā virzienu.