stūrabuks
stūrabuks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | stūrabuks | stūrabuki |
| Ģen. | stūrabuka | stūrabuku |
| Dat. | stūrabukam | stūrabukiem |
| Akuz. | stūrabuku | stūrabukus |
| Lok. | stūrabukā | stūrabukos |
Stūrgalvīgs cilvēks.
Avoti: LLVV