ormanis
ormanis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ormanis | ormaņi |
| Ģen. | ormaņa | ormaņu |
| Dat. | ormanim | ormaņiem |
| Akuz. | ormani | ormaņus |
| Lok. | ormanī | ormaņos |
Cilvēks, kas nodarbojas ar cilvēku un kravu pārvadāšanu zirgu pajūgos.
Stabili vārdu savienojumiSmagais ormanis. Vieglais ormanis.
- Smagais ormanis frazēma — ormanis, kas pārvadā kravu
- Vieglais ormanis — ormanis, kas īpašos ratos pārvadā cilvēkus
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Savukārt literatūrvēsturnieks Jānis Zālītis rakstā " Pie Šīrona, pie ormaņiem...
- Vai tas nozīmē, ka Karlovā kādreiz ir dzīvojuši arī ormaņi?
- Uz Operu Lamsters brauc ar ormani, mašīnā viņš netiek iekšā.
- Par laimi, stacijas laukumā snauž mūžvecs ormanis un kaulains zirgs.
- Jančeļa tēvs bija smagais ormanis ar diviem zirgiem un gumijas riteņu ratiem.