ķēmrausis
ķēmrausis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ķēmrausis | ķēmrauši |
| Ģen. | ķēmrauša | ķēmraušu |
| Dat. | ķēmrausim | ķēmraušiem |
| Akuz. | ķēmrausi | ķēmraušus |
| Lok. | ķēmrausī | ķēmraušos |
Ākstīgs cilvēks, savādnieks, neprātis.
Avoti: ĒiV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tas ķēmrausis tikai bāž bezjēdzīgās dāvanas visās vietās.
- Romantiskais ķēmrausis.
- Kad neesmu mājās, suns normāli dzīvojas pa pagalmu, guļ pie vārtiem, kad esmu, tad ķēmrausis iedomājas, ka ir jārej uz atsevišķiem garāmgājējiem.
- Gaidītā brīnuma vietā iznāk ķēmrausis – pagalam darbs, materiāls un dzīves plāni.
- Šmits arī uzsvēris, ka Nords esot inteliģents un sirdsskaidrs cilvēks, nevis kāds ķēmrausis.