katehūmens
katehūmens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | katehūmens | katehūmeni |
| Ģen. | katehūmena | katehūmenu |
| Dat. | katehūmenam | katehūmeniem |
| Akuz. | katehūmenu | katehūmenus |
| Lok. | katehūmenā | katehūmenos |
Pieaudzis cilvēks, kas katehēta vadībā mācās katehismu, gatavojoties kristībām.
Avoti: SV96
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Rietumos Milānas Ambrozijs ( ap 387. g.) saviem katehūmeniem mācīja, ka
- Senā kristīgā draudze šķiroja dievkalpojuma apmeklētājus - pilntiesīgajos un katehūmenos.
- Sākumā - jā, noteikti tas ir pietiekami, bet nevar visu laiku atrasties katehūmena līmenī.
- , un neviens pagāns, neviens jūds, neviens katehūmens nebija klāt tad, kad Dieva svētie, nesa savas rūpes Dieva priekšā.
- Varam saprast, ka Teofīls bija katehūmens, tas, kas mācās par ticību ( mūsdienas mēs teiktu, ka viņš gāja iesvētes mācībā).