dobums1
Lietojuma biežums :
dobums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Dabisks vai mākslīgs pasekls padziļinājums (kādā virsmā).
2.Tukša telpa, tukšs vidus (kādā priekšmetā).
Saistītās nozīmes
2.1.Tukšums, kas radies, sairstot augoša koka vai resna zara kodolkoksnei; parasti attīstās pāraugušu vecu koku stumbru vai zaru sānu virsmā sēņu vai baktēriju iedarbībā.
3.joma: anatomija Norobežota (tukša vai ar ko pildīta) telpa (cilvēka vai dzīvnieku organismā).
Saistītās nozīmes
Stabili vārdu savienojumiDobuma rezonators.
Avoti: LLVV, FF
Korpusa piemēri