pliknis
pliknis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pliknis | plikņi |
| Ģen. | plikņa | plikņu |
| Dat. | pliknim | plikņiem |
| Akuz. | plikni | plikņus |
| Lok. | pliknī | plikņos |
1.Cilvēka kailķermeņa attēlojums gleznā, grafikas vai tēlniecības darbā; arī akts.
2.sarunvaloda Kails, arī gandrīz gluži kails cilvēks.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vienalga, vai viņa gleznoja savus atspulga plikņus vai ko citu.
- Tomēr trokšņojošie plikņi traucēja viesnīcas viesiem, kas izsauca policiju.
- Pat plikņu raidījuma koncepts nāk ne no Nīderlandes, bet gan Dānijas.
- Jāņu plikņu skrējiens 2008. gada Jāņos – Suntažu pagasta Krūklēnos
- Gribējās pamēģināt, kā tas ir - gleznot plikņus.