sparkšķis
sparkšķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sparkšķis | sparkšķi |
| Ģen. | sparkšķa | sparkšķu |
| Dat. | sparkšķim | sparkšķiem |
| Akuz. | sparkšķi | sparkšķus |
| Lok. | sparkšķī | sparkšķos |
1.Skarba, parasti ritmiska, skaņa.
2.apvidvārds Vienā rokā turams un ap savu kātu griežams rīks spalga trokšņa radīšanai (bērnu rotaļlieta).
3.apvidvārds Pļāpīgs cilvēks.
Avoti: EH, LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šajos sparkšķos ir arī manas asaras un mana pirmā deja.