izļepatāt
izļepatāt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izļepatāju | izļepatājam | izļepatāju | izļepatājām | izļepatāšu | izļepatāsim |
| 2. pers. | izļepatā | izļepatājat | izļepatāji | izļepatājāt | izļepatāsi | izļepatāsiet, izļepatāsit |
| 3. pers. | izļepatā | izļepatāja | izļepatās | |||
Pavēles izteiksme: izļepatā (vsk. 2. pers.), izļepatājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izļepatājot (tag.), izļepatāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izļepatātu
Vajadzības izteiksme: jāizļepatā
1.Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem izvirzīties (par dzīvniekiem); izļēpot.
1.1.Iziet, iznākt neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
Avoti: LLVV