izstīgt
Lietojuma biežums :
izstīgt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
izstīgt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: retāk
Locīšana
1.parasti formā: trešā persona Izaugt garam, tievam un vārām (par augiem).
2.parasti formā: lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies) Izaugt tievam, arī tievam un garam (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri