izstīgot
izstīgot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izstīgoju | izstīgojam | izstīgoju | izstīgojām | izstīgošu | izstīgosim |
| 2. pers. | izstīgo | izstīgojat | izstīgoji | izstīgojāt | izstīgosi | izstīgosiet, izstīgosit |
| 3. pers. | izstīgo | izstīgoja | izstīgos | |||
Pavēles izteiksme: izstīgo (vsk. 2. pers.), izstīgojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izstīgojot (tag.), izstīgošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izstīgotu
Vajadzības izteiksme: jāizstīgo
Izveidot stīgas (kur) – par augu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- No viņas sārtās mutes dzestrumā izstīgo silti elpas mutulīši.
- Ap Zemitānu laukumu esošos smilšu kalnus strauji noraka, un pļavās izstīgoja jauno ielu tīklu.