pūtelis3
pūtelis apvidvārds
1.Cilvēks, kas mēdz ātri sadusmoties.
2.Augumā mazs un resns cilvēks.
Avoti: ĒiV, NeV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 9. Tradicionālais Dundagas pūtelis
- Braucot uz augšu pamanīju, ka pāri kalniem kaut kad pāri ir gājis liels pūtelis un nolauzis gūzmu koku.
- Līdzīgs ēdiens ar nosaukumu pūtelis ( ) , kas gatavots no vārītiem, kaltētiem un maltiem graudiem un rūgušpienu vai svaigu pienu un ievārījumu, sastopams arī lībiešu virtuvē.
- Ar šo piedēkli arī vārdi – dzirkstele, ūbele, d a r v a=vācele, ar - elis – tīrelis, ziemelis, pūtelis ‘ēdiens no auzu miltiem’, skriemelis, skritelis, pestelis.
- Ērces es nedabūju, toties muguru gan man sapūta tas negantais pūtelis...